Galapagu salas

Kurts Vonnegūts
Galapagu salas
Galapagu salas (1985), šķiet, ir labākais, ko Vonnegūts sarakstījis astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Romāns radās pēc tam, kad pats autors apmeklēja Galapagu salas. Taču īstenībā reālās Galapagu salas ar savām iguānām, milzu bruņurupučiem un citiem dabas brīnumiem nepavisam nav svarīgas. Šis no pasaules izolētais nostūris jau kļuvis par metaforu. Savulaik tur pabija Darvins, gūdams iespaidus, kas viņu uzvedināja uz sugu izcelšanās un evolūcijas teorijas radīšanu, t. i., priekšstats par dzīvības un tātad arī cilvēka evolūciju cieši saistīts ar Galapagu salām. Vonneguts loģiski turpina šo metaforu, Galapagu salas saistīdams arī ar cilvēces galu.